6. Bet Sukotas vadoņi atbildēja: "Vai tad Zeba un Calmunnas dūres ir jau tavā rokā, ka mums būs dot tavam karapulkam maizi?"
7. Tad Gideons atbildēja: "Lai paliek tā! Ja Tas Kungs Zebu un Calmunnu nodos manā rokā, tad es jūsu miesas kulšu ar tuksneša ērkšķiem un dadžiem."
8. Un no turienes viņš devās augšā uz Penuēlu un runāja ar tiem tāpat, bet Penuēlas vīri tam atbildēja gluži tāpat, kā Sukotas vīri bija atbildējuši.
9. Un viņš sacīja arī Penuēlas vīriem: "Kad es sveiks atgriezīšos, tad es šo nocietinājumu noārdīšu."
10. Bet Zeba un Calmunna atradās Karkorā, un kopā ar viņiem bija to karaspēks ap piecpadsmit tūkstoši vīru, visi, kas bija palikuši pāri no austrumu vīru nometnes, jo simts divdesmit tūkstoši vīru, zobena nesēji, bija krituši.
11. Un Gideons devās pa tuksneša sirotāju ceļu austrumos no Nobas un Jogbehas, uzbruka un sakāva viņu karaspēku nometnē tai brīdī, kad tiem šķita, ka tā ir droša.
12. Un Zeba un Calmunna bēga, bet viņš tos vajāja un sagūstīja abus Midiāna ķēniņus - Zebu un Calmunnu; un visu karaspēku viņš izkliedēja.
13. Tad Gideons, Joasa dēls, griezās atpakaļ pa augšējo ceļu pāri kalniem.
14. Un tur viņš notvēra kādu zēnu no Sukotas vīru pulka, un viņš to izjautāja, un tas viņam uzrakstīja gan Sukotas vadoņus, gan viņas vecajus, septiņdesmit septiņus vīrus.
15. Un tad viņš nonāca pie Sukotas vīriem un sacīja: "Te nu tagad ir Zeba un Calmunna, kuru dēļ jūs mani nievājāt, sacīdami: vai Zebas un Calmunnas dūres ir jau tavā rokā, ka mums jau tagad taviem piekusušiem vīriem ir jādod maize?"
16. Tad viņš lika satvert pilsētas vecajus, ņēma tuksneša ērkšķus un dadžus, un viņš lika iepazīt tos Sukotas vīriem.
17. Bet Penuēlas nocietinājumu viņš nojauca, un pilsētas vīrus viņš nokāva.
18. Tad viņš teica Zebam un Calmunnam: "Kā izskatījās tie vīri, ko jūs esat Tāborā nokāvuši?" Tie atbildēja: "Tie visi bija gluži tādi kā tu, ikviens savā izskatā kā ķēniņa dēls."
19. Tad viņš sacīja: "Tie bija mani brāļi, manas mātes dēli. Tik tiešām, ka Tas Kungs dzīvo, ja jūs būtu saudzējuši viņu dzīvības, es jūs nenokautu!"
20. Un viņš sacīja Jeteram, savam pirmdzimtajam dēlam: "Celies, nokauj tos!" Bet zēns neizvilka savu zobenu, jo viņš baidījās, tāpēc ka viņš bija vēl jauns.
21. Tad Zeba un Calmunna sacīja: "Celies tu pats un nodur mūs, jo, kāds vīrs, tāds ir viņa spēks!" Tad Gideons cēlās un nokāva Zebu un Calmunnu, un viņš noņēma mēnestiņus, kas bija ap viņu kamieļu kakliem.
22. Un Israēla vīri sacīja Gideonam: "Esi tu mums ķēniņš, tu un tavs dēls, un tava dēla dēls, jo tu mūs esi izpestījis no Midiāna rokas."
23. Bet Gideons tiem atbildēja: "Es negribu būt jūsu ķēniņš, un arī mans dēls nevaldīs pār jums; Tas Kungs ir jūsu ķēniņš."
24. Un Gideons tiem sacīja: "Es tomēr kaut ko lūgšu no jums: dodiet man ikviens savu gredzenu no sava laupījuma." Jo tie valkāja zelta gredzenus, tāpēc ka bija ismaēlieši.
25. Un viņi atbildēja: "Labprāt, mēs dosim." Un tie izklāja kādu tērpu un uz tā meta katrs vienu gredzenu no sava laupījuma.
26. Šo pieprasīto zelta gredzenu svars bija tūkstoš septiņi simti zelta seķeļu, neieskaitot mazos mēnešus un auskarus, un purpura tērpus, ko bija valkājuši Midiāna ķēniņi, neieskaitot arī kaklu ķēdes, kas bija ap kakliem viņu kamieļiem.