1. Klau! Vai gudrība nesauc, un vai atziņa neliekas sevi dzirdam?
2. Tiešām, tā stāv kalnu augstumos atklāti ceļā un pat ielas malā.
3. Pie pilsētas vārtiem, kur tajos var ieiet pa durvīm, viņa skaļi kliedz un brēc:
4. "Ak, jūs vīri, ar saviem kliedzieniem es vēršos pie jums, un mani saucieni domāti ļaudīm!
5. Veltījiet, neprātīgie, savu uzmanību gudrībai, un jūs, ģeķi, lieciet manus vārdus sev nopietni pie sirds!
6. Klausaities, jo es gribu runāt svarīgas lietas, un es atdarīšu savu muti taisnībai!
7. Jo manai mutei jārunā patiesība, un manām lūpām jāienīst viss bezdievīgais.
8. Visas manas mutes valodas ir taisnas un īstas - tajās nav nekā viltota, nedz nepareiza.
9. Tās visas tiešām ir skaidras tiem, kas tās saprot, un pareizas tiem, kas tās grib pieņemt.