10. Un raugi, viņa priekšā parādās sieva greznā netikles tērpā, viltīga savā sirdī,
11. trakulīga, palaidnīga un nesavaldīga, tā ka viņas kājas nevar viņas namā mieru atrast.
12. Brīžiem viņa ir vienkārši ārā, mājas priekšā, brīžiem klejo pa ielu un glūn gar visiem stūriem.
13. Tagad viņa panāk jaunekli, nekautrīgi noskūpsta jaunekli un saka viņam:
14. "Es šodien nokārtoju par sevi pateicības ziedojuma nodevu saskaņā ar savu solījumu.
15. Tāpēc es esmu arī izgājusi, lai tevi sastaptu, lai redzētu tavu vaigu, un nu es esmu tevi atradusi.
16. Es esmu izrotājusi jo skaisti savu gultu ar raibām ēģiptiešu segām un grezniem pārklājiem.
17. Es esmu izsmidzinājusi savu guļasvietu ar mirrēm un alvejām un apbirdinājusi to ar kanēļa smelkni.
18. Nāc, lai iegrimstam saldkāres priekos līdz pašam rītam un izbaudām mīlestību līdz pašiem apslēptākiem tās dziļumiem!
19. Jo mana vīra nav mājās, viņš ir devies tālā ceļā;
20. viņš ir paņēmis sev līdzi savu naudas maisu, viņš atgriezīsies tikai uz svētkiem."
21. Viņa pārliecināja viņu ar saviem daudzajiem vārdiem un pakļāva viņu sev ar savu mīksto mēli.
22. Un viņš seko viņai tūliņ pa pēdām kā vērsis, ko ved uz kaušanu, vai arī kā trakais, kas ļaujas uzmest sev valgu, ar kuru to saista un savalda,
23. kamēr kāda bulta pāršķeļ viņa sirdi; līdzīgi putnam viņš steidzas uz ķeramo sprostu un nezina, ka tas maksā viņam dzīvību.
24. Tā nu esiet uzmanīgi pret mani, mani bērni, un ievērojiet labi manas mutes vārdus!