3. Tad dari, mans dēls, un rīkojies šādi un glāb sevi, jo tu tagad esi pilnīgi nokļuvis sava tuvākā rokās: steidzies, meties viņa priekšā zemē, centies piespiest un skubini savu tuvāko ar lūgšanām!
4. Lai tavas acis neguļ un tavu acu plaksti lai nesnauž!
5. Glāb sevi kā stirna no mednieka un kā putns no putnu ķērēja rokas!
6. Dodies pie skudrām, tu sliņķi, novēro viņu rīcību un mācies!
7. Lai gan viņām nav nedz valdnieka, nedz priekšnieku, nedz citu kungu,
8. viņas tomēr sagādā sev maizi vasarā un iekrāj sev barību ražas ievākšanas laikā.
9. Cik ilgi tu gulēsi, laiskais? Kad tu rausīsies augšā no sava miega?
10. Paguli, paguli vēl drusciņ, pasnaud kādu nieku, saņem kopā drusku ciešāki savas rokas, lai tu labāk dusētu!
11. Tad tevi pamazām, it kā tev kājām pa pēdām iedama, pārsteigs nabadzība, un tevi nomāks trūkums kā bruņots ceļa laupītājs.
12. Nelietīgs cilvēks un ļauna nesējs staigā ar viltīgu muti,
13. māj mirkšķinādams ar acīm, dod zīmes ar kājām, rāda ar pirkstiem,
14. kāro savā sirdī nemitīgi pēc kaut kā ļauna un neganta, rada pārpratumus un nesaskaņas.
15. Tāpēc viņu skars pēkšņa pazudināšana, viņš drīz kļūs galīgi satriekts un salauzts, jo viņam nebūs ne no kurienes nekā - ne palīdzības, ne atbalsta.
16. Šīs sešas lietas Tas Kungs ienīst, un septītā Viņam ir negantība:
17. augstprātīgas acis, melīga mēle, rokas, kuras izlej nevainīgas asinis,
18. sirds, kas staigā apkārt ar ļaunu viltu sevī, kājas, kas ir raitas, lai nodarītu citam ļaunu,
19. viltīgs liecinieks, kurš nekaunīgi runā melus, un tas, kurš rada nesaskaņas brāļu starpā.
20. Mans dēls, glabā sava tēva baušļus un nepamet savas mātes mācību!
21. Sasaisti tos kopā visiem laikiem un visām vietām savā sirdī un nēsā tos pakārtus kā plāksnīti sev kaklā!
22. Lai tie pavada tevi, kad tu ej, lai pasarga tevi, kad tu liecies dusēt, lai tie runā uz tevi, kad tu mosties.
23. Jo bauslis ir gaismeklis, un likums ir gaisma, un pārmācības sods ir dzīvības ceļš,