11. Viņas vīra sirds var uz viņu paļauties, un tam netrūks nekāda labuma.
12. Viņa dara viņam tikai labu un nesagādā viņam nekādas ciešanas visu savu mūžu.
13. Viņa prot rīkoties ar vilnu un liniem un veic labprāt rokdarbus.
14. Viņa ir kā tirgotāju kuģis, kas savu pārtiku atved no tālienes.
15. Viņa ceļas pirms dienas gaismas, gādā barību savai saimei un ierāda kalponēm viņu dienas darbu.
16. Viņa domā par tīrumu, nopērk to un iedēsta vīnadārzu par savu pašu roku pelnītiem līdzekļiem.
17. Viņa apjož savus gurnus ar spēku un dara stipras savas rokas.
18. Viņa novēro, ka viņas darbs atnes svētību, viņas gaismeklis neizdziest arī naktī.
19. Viņa izstiepj savu roku pēc kodeļas, un viņas pirksti satver vārpstu.
20. Viņa izstiepj savas rokas dāvinādama nabagiem pretī un sniedz palīdzīgu roku trūkumcietējiem.
21. Viņa nebaidās sava nama dēļ sniega, jo visai viņas saimei ir divējādas drēbes.
22. Viņa darina pati sev segas, smalks audekls un purpurs ir viņas tērps.
23. Viņas vīrs ir pazīstams sanāksmēs vārtu laukumā, kad viņš starp zemes vecajiem sēž.
24. Viņa darina smalkus svārkus un pārdod tos, viņa pārdod arī pircējiem jostu.
25. Spēks un skaistums ir viņas ietērps; viņa pati smaidīdama bez rūpēm raugās austošai dienai pretī.