7. Taisnais atzīst arī nabadzīgo taisnību; bezdievis neievēro nekādus prāta aizrādījumus.
8. Visa nievātāji samusina pilsētu uz dumpi, bet gudrie nomierina satraukumu.
9. Ja gudrajam gadās ko aizrādīt neprašam, tad pēdējais vai nu dusmo, vai smejas, bet miers viņu starpā neiestājas.
10. Asinskārīgie cilvēki nīst bezvainīgo, bet taisnie rūpējas par viņa glābšanu.
11. Nejēga izkrata sava gara saturu cita priekšā, bet īsteni gudrais to pataupa sev.
12. Ja kāds valdnieks uzklausa melus, tad tam visi viņa sulaiņi ir bezdievji.
13. Nabagie un mantas plēsēji satiekas cits ar citu, bet Tas Kungs ir, kas viņiem dod acu gaismu.