19. Kas mīl nesaskaņas, mīl grēku, un, kas savas durvis taisa pārmērīgi augstas, tas sagādā iespēju namam sabrukt.
20. Kam nelieša sirds, tas neatrod nekur nekā laba, un, kam greizi ievirzīta mēle, tas iekritīs nelaimē.
21. Kas dzemdina nejēgu, tam ir skumjas, un nejēgas tēvam nav nekāda prieka.
22. Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus.
23. Bezdievis labprāt pieņem slepeni dāvanas, lai apzinīgi locītu taisnības ceļus.
24. Sapratīgais izturas gudri un nosvērti, nejēga uztraukts raida savus skatus līdz zemes galiem.
25. Nepraša dēls ir sava tēva sēras un mātes, savas dzemdētājas, apbēdinājums.
26. Jau nav labi taisno sodīt, ne nu vēl dižciltīgo sist, kas rīkojas taisnīgi.
27. Sapratīgais savaldās savā runā, un sapratīgais ir cilvēks ar aukstu un apsvērīgu prātu.
28. Nejēgu atzītu par gudru, ja viņš klusētu, un par sapratīgu, ja viņš valdītu savu muti.