15. Kas bezdievi attaisno un taisno nosoda, abi ir negantnieki Tā Kunga acīs.
16. Ko palīdz nauda nejēgas rokā, lai pirktu augstāko gudrību, ja viņš tomēr ir un paliek nepraša.
17. Draugs arvien mīl draugu un likstas gadījumā viņu izjūt kā brāli.
18. Nejēga ir tas, kas savu roku dod apsolījumam par savu tuvāku un kļūst viņam par galvinieku.
19. Kas mīl nesaskaņas, mīl grēku, un, kas savas durvis taisa pārmērīgi augstas, tas sagādā iespēju namam sabrukt.
20. Kam nelieša sirds, tas neatrod nekur nekā laba, un, kam greizi ievirzīta mēle, tas iekritīs nelaimē.
21. Kas dzemdina nejēgu, tam ir skumjas, un nejēgas tēvam nav nekāda prieka.
22. Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus.
23. Bezdievis labprāt pieņem slepeni dāvanas, lai apzinīgi locītu taisnības ceļus.
24. Sapratīgais izturas gudri un nosvērti, nejēga uztraukts raida savus skatus līdz zemes galiem.
25. Nepraša dēls ir sava tēva sēras un mātes, savas dzemdētājas, apbēdinājums.
26. Jau nav labi taisno sodīt, ne nu vēl dižciltīgo sist, kas rīkojas taisnīgi.