8. Kam gudra sirds, tas ievēro baušļus, bet, kam ir nejēgas mute, dabū pērienu.
9. Kas nevainīgi dzīvo, dzīvo droši, bet, kas staigā netaisnus ceļus, tas atklāsies savā nepievilcīgajā īstenībā.
10. Kas viltīgi māj ar acīm, sagādā sadzīves grūtības, un, kam nejēgas mute, ies bojā.
11. Taisnā mute ir dzīvības avots, bet bezdievīgo muti aizbāzīs bēdas.
12. Naids rada savstarpējas nesaskaņas, bet mīlestība nosedz un izlīdzina visus pārkāpumus.
13. Prātīga cilvēka lūpās atrodama gudrība, bet ģeķa mugurai piemērota stiba.
14. Prātīgie glabā savu padomu, bet ar ģeķa muti tuvojas briesmas.
15. Bagātajam viņa īpašums ir viņa stiprā pils, bet trūcīgos nabadzība dara gandrīz vai neprātīgus.
16. Taisnajam viņa manta nepieciešama dzīvei, bet bezdievīgais izlieto savus ienākumus grēkiem.
17. Kas pārmācību pieņem, ir ceļā uz dzīvību, bet, kas neievēro brīdinājumu, tas maldās.
18. Nepatiesas un viltīgas mutes slēpj sevī naidu, un, kas otru aprunā un otram niknu slavu ceļ, ir nejēga.
19. Kur daudz vārdu, tur neiztiek bez grēka, bet, kas savu muti savalda, ir gudrs.
20. Taisnīgā cilvēka mēle ir krāšņs sudrabs, bet bezdievja sirds nav itin nekas.
21. Taisnā lūpas gana daudzus, bet nejēgas nomirs aiz savas neprātības.