13. Tiešām, veltīgi es esmu paturējis šķīstu savu sirdi un mazgājis nevainībā savas rokas.
14. Un mani taču nelaime mocīja katru dienu un bargi mani pārmācīja ik rītus.
15. Tomēr, ja es domātu: es runāšu tāpat kā viņi,- redzi, tad es apgrēkotos - pret visu tavu bērnu dzimtu.
16. Es to visu pārdomāju, lai saprastu, bet tas bija par grūtu manai saprašanai,
17. tiekāms es iedziļinājos Dieva noslēpumos un kļuvu uzmanīgs uz to, kāds gals viņus sagaida.