7. jo bez vainas viņi slepeni izliek pret mani tīklu, bez pamata viņi rok bedri manai dvēselei.
8. Lai neparedzēti posts nāk pār ikvienu no viņiem, un lai viņa tīkls, ko viņš slepeni izlicis, sagūsta viņu pašu un lai viņš iekrīt pats savā bedrē.
9. Tad mana sirds priecāsies par To Kungu un līksmos par Viņa palīdzību.
10. Visi mani locekļi sacīs: "Kungs, kas ir tāds kā Tu? Tu izglāb grūtdieni no varenā un nabagu no tā, kas viņu aplaupa."
11. Viltus liecinieki ceļas, viņi izprašņā mani par lietām, ko es nezinu.
12. Viņi man atmaksā labu ar ļaunu, manu dvēseli viņi pamet vienu!
13. Lai gan, kad viņi bija neveseli, es apvilku sēru drēbes un mērdēju sevi ar gavēšanu. Es no sirds aizlūdzu par viņiem
14. kā par draugiem un brāļiem. Es staigāju kā tāds, kas apraud savu māti, satriekts, noliektu galvu un tērpies sēru drēbēs.
15. Bet nu, kad es pakritu, viņi priecājas un pulcējas kopā, un pulcējas pret mani arī ļaudis, kurus es nepazīstu, un nemitas mani nievāt.
16. Ar viltīgiem smējējiem un kumosu lišķiem viņi griež pret mani zobus.
17. Kungs, cik ilgi Tu tā noskatīsies? Izglāb manu dvēseli no rējējiem un manu dzīvību no jauniem lauvām!
18. Tad es Tev pateikšos lielā draudzē, ļaužu pulkā es Tevi slavēšu.