15. Bet nu, kad es pakritu, viņi priecājas un pulcējas kopā, un pulcējas pret mani arī ļaudis, kurus es nepazīstu, un nemitas mani nievāt.
16. Ar viltīgiem smējējiem un kumosu lišķiem viņi griež pret mani zobus.
17. Kungs, cik ilgi Tu tā noskatīsies? Izglāb manu dvēseli no rējējiem un manu dzīvību no jauniem lauvām!
18. Tad es Tev pateikšos lielā draudzē, ļaužu pulkā es Tevi slavēšu.
19. Lai viltīgie ienaidnieki vairs nepriecājas par mani, vairs nemirkšķina ar acīm, mani bez jebkāda pamata nīzdami,
20. jo ne jau mieru viņi vēl klusajiem šinī zemē. Viņu vārdi ir viltus pilni.