25. Es esmu kļuvis ļaudīm par apsmieklu: kad viņi mani redz, viņi, mani nievādami, krata galvu.
26. Palīdzi man, ak, Kungs mans Dievs, izglāb mani pēc Savas žēlastības!
27. Lai viņi atzīst, ka tā ir Tava roka, ka Tu, Kungs, to dari!
28. Lai viņi lād, bet Tu svētī; kad viņi ceļas, tad lai viņi krīt kaunā, bet Tavs kalps lai priecājas!
29. Mani pretinieki lai top tērpti kaunā, viņu negods lai viņus sedz kā drēbes!
30. Bet es skaļi pateikšos Tam Kungam no visas sirds ar savu muti un slavēšu Viņu lielā pulkā,
31. jo Viņš stāv nabagam pie viņa labās rokas, lai viņu glābtu no tiem, kas viņu pazudina.