21. Bet Tu, Kungs, esi ar mani Sava Vārda dēļ, Tava žēlastība ir liela, izglāb mani!
22. Jo es esmu nelaimīgs un nabags, mana sirds manī ir ievainota.
23. Es iznīkstu un zūdu kā novakara ēna, kas stiepjas garumā, un esmu līdzīgs sisenim, ko vētra dzenā.
24. Mani ceļi ļodzās no gavēšanas, un mana miesa ir izdilusi, un treknuma vairs nav.
25. Es esmu kļuvis ļaudīm par apsmieklu: kad viņi mani redz, viņi, mani nievādami, krata galvu.
26. Palīdzi man, ak, Kungs mans Dievs, izglāb mani pēc Savas žēlastības!
27. Lai viņi atzīst, ka tā ir Tava roka, ka Tu, Kungs, to dari!
28. Lai viņi lād, bet Tu svētī; kad viņi ceļas, tad lai viņi krīt kaunā, bet Tavs kalps lai priecājas!
29. Mani pretinieki lai top tērpti kaunā, viņu negods lai viņus sedz kā drēbes!
30. Bet es skaļi pateikšos Tam Kungam no visas sirds ar savu muti un slavēšu Viņu lielā pulkā,
31. jo Viņš stāv nabagam pie viņa labās rokas, lai viņu glābtu no tiem, kas viņu pazudina.