5. Bet kas gan spētu uzcelt Viņam namu, ja jau debesis un visu debesu debesis nevar Viņu pilnīgi aptvert! Un kas gan es esmu, ka varētu uzcelt Viņam namu? Bet to daru, lai Viņa priekšā nestu kvēpināmo upuri.
6. Un nu tagad atsūti man gudru vīru, kas māk apstrādāt zeltu un sudrabu, varu un dzelzi, purpura un karmezīna un violeta purpura audumu, un tādu, kas labi prastu darināt grebumus kopā ar tiem gudrajiem vīriem, kas man jau ir kā Jūdā, tā Jeruzālemē un kurus ir sapulcinājis un apmācījis mans tēvs Dāvids.
7. Sūti man arī ciedru kokus, ciprešu un sarkankokus no Libanona kalniem, jo es zinu, ka tavi kalpi ir krietni Libanona koku cirtēji; un redzi, mani kalpi būs kopā ar taviem kalpiem,
8. lai viņi sagatavotu man kokus lielā vairumā, jo tas nams, ko es celšu, būs liels un apbrīnojams.
9. Un redzi, es došu taviem kalpiem, kas būs koku cirtēji, iztikai divdesmit tūkstoš koras kviešu, divdesmit tūkstoš koras miežu, divdesmit tūkstoš batas vīna un divdesmit tūkstoš batas eļļas."
10. Tad Hūrāms, Tiras ķēniņš, atbildēja ar rakstu, ko viņš nosūtīja Salamanam: "Tāpēc, ka Tas Kungs Savu tautu mīl, Viņš tevi ir licis tai par ķēniņu."
11. Un tālāk Hūrāms sacīja: "Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, kas ir radījis debesis un zemi un kas ir ķēniņam Dāvidam devis gudru, sapratīgu un veiksmīgu dēlu, kurš cels Tam Kungam namu un pili sev, savai ķēniņa valstij!