1. Kad Viņš ļaužu pulku redzēja, Viņš uzkāpa kalnā un nosēdās, un Viņa mācekļi sapulcējās pie Viņa.
2. Savu muti atdarījis, Viņš tos mācīja, sacīdams:
3. "Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība.
4. Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti.
5. Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi.
6. Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti.
7. Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.
8. Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.
9. Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.
10. Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstība.
11. Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu Manis dēļ.
12. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bija.