6. Bet, kad Jēzus bija Betānijā spitālīgā Sīmaņa namā,
7. viena sieva piegāja pie Viņa, tai bija akmens trauciņš ar dārgu svaidāmo eļļu, kuru tā izlēja Viņam uz galvu, Viņam sēžot pie galda.
8. Kad mācekļi to redzēja, tie apskaitās un sacīja: "Kamdēļ šī izšķērdība?
9. To varēja dārgi pārdot un naudu izdalīt nabagiem."
10. Bet Jēzus, to nomanījis, sacīja tiem: "Kam jūs apgrūtināt šo sievu? Viņa pie Manis ir padarījusi labu darbu.
11. Jo nabagi ir arvien pie jums, bet Es neesmu arvien.
12. Jo, izliedama šo eļļu uz Manu miesu, viņa gribējusi Mani kapam svaidīt.