26. Bet pie jums tā nebūs būt; bet, kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis.
27. Un, ja kas jūsu starpā grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps;
28. tā kā Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet ka Viņš kalpotu un atdotu Savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem."
29. Un, kad tie izgāja no Jērikas, daudz ļaužu tiem sekoja.
30. Un redzi, divi akli sēdēja ceļmalā; kad tie dzirdēja Jēzu garām ejam, tie brēca un sacīja: "Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!"
31. Bet ļaudis apsauca tos, ka tie klusu ciestu; bet tie brēca vēl vairāk un sacīja: "Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!"
32. Un Jēzus apstājās, pasauca tos un sacīja: "Ko jūs gribat, lai Es jums daru?"
33. Tie saka Viņam: "Kungs, ka mūsu acis tiktu atdarītas."
34. Jēzum palika viņu žēl, un Viņš aizskāra to acis, un tie tūdaļ kļuva atkal redzīgi un Viņam sekoja.