27. Tad kungam palika kalpa žēl, un viņš to palaida un parādu tam arī atlaida.
28. Bet šis pats kalps, izgājis ārā, sastapa vienu no saviem darba biedriem, kas tam bija simts denāriju parādā; viņš to satvēra, žņaudza un sacīja: maksā, ko esi parādā!
29. Tad viņa darba biedrs krita tam pie kājām, lūdzās un sacīja: cieties ar mani, es tev samaksāšu.
30. Bet viņš negribēja un nogājis to iemeta cietumā, tiekāms tas savu parādu samaksā.