16. Un Viņš tiem piekodināja par Viņu nevienam nestāstīt,
17. ka piepildītos pravieša Jesajas runātais vārds:
18. redzi, Mans kalps, ko Es izredzējis, un Mans mīļais, pie kā Manai dvēselei labs prāts; Es likšu uz Viņu Savu Garu, un Tas pasludinās tautām tiesu.
19. Ne Viņš bārsies, ne brēks, ne arī dzirdēs uz ielām Viņa balsi.
20. Ielūzušu niedri Viņš nesalauzīs, un kvēlojošu dakti Viņš neizdzēsīs, tiekāms Viņš taisnībai dos uzvaru.
21. Un tautas cerēs uz Viņa Vārdu.-
22. Tad Viņam pienesa ļauna gara apsēstu, tas bija akls un mēms. Un Viņš to darīja veselu, tā ka aklais un mēmais redzēja un runāja.
23. Un visi ļaudis brīnījās un sacīja: "Vai Šis nav Dāvida dēls?"