49. Bet, kad tie Viņu redzēja pa jūru staigājam, tie noturēja Viņu par spoku un iesāka brēkt,
50. jo visi Viņu redzēja un izbijās. Un tūdaļ Viņš ar tiem runāja un uz tiem saka: "Turiet drošu prātu, Es tas esmu; nebīstieties!"
51. Un Viņš iekāpa pie tiem laivā, un vējš nostājās, bet tie bija pavisam iztrūkušies.
52. Jo viņi notikumu ar maizēm nebija sapratuši, bet viņu sirds bija apcietināta.
53. Un pārcēlušies tie nonāca Ģenecaretē un brauca tur pie malas.
54. Un, kad tie no laivas izkāpa, tad ļaudis Viņu tūdaļ pazina