25. Un redzi, kāds cilvēks bija Jeruzālemē, vārdā Sīmeans; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Svētais Gars bija viņā.
26. Viņam Svētais Gars bija pasludinājis, ka tas nāvi neredzēšot, iekāms nebūšot redzējis Tā Kunga Svaidīto.
27. Tas, Svētā Gara skubināts, nāca Templī, kad vecāki Jēzus bērnu ienesa, lai izpildītu pie Viņa bauslības paražu,
28. tad, To uz savām rokām ņēmis, viņš Dievu teica un sacīja:
29. "Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis;
30. jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu,
31. ko Tu esi sataisījis visiem ļaudīm,
32. gaismu apgaismot pagānus un par slavu Saviem Israēla ļaudīm."
33. Un Jāzeps un Viņa māte brīnījās par to, ko viņš runāja.
34. Un Sīmeans tos svētīja un sacīja Marijai, Viņa mātei: "Redzi, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm Israēlā un par zīmi, kam runā pretī.
35. Un tev pašai caur dvēseli zobens spiedīsies, lai daudz siržu domas nāktu zināmas."
36. Un tur bija praviete Anna, Fanuēla meita, no Ašera cilts, tā bija ļoti veca un pēc savām meitas dienām viņa bija dzīvojusi septiņus gadus ar savu vīru.
37. Un tā bija atraitne ap astoņdesmit četriem gadiem; tā nešķīrās no Tempļa, bet kalpoja Dievam dienām un naktīm ar gavēšanu un lūgšanu.
38. Tā arī tai pašā stundā piegāja un slavēja To Kungu, par To runādama uz visiem, kas Jeruzālemē gaidīja uz pestīšanu.
39. Un, visu pēc Tā Kunga bauslības izpildījuši, tie atgriezās Galilejā, savā pilsētā Nacaretē.