44. Redzi, tikko tavas sveicināšanas balss atskanēja manās ausīs, tad bērniņš manās miesās ar līksmību sāka lēkt.
45. Labi tai, kas ir ticējusi, ka tas, ko Dievs licis viņai sacīt, piepildīsies."
46. Un Marija sacīja: "Mana dvēsele slavē To Kungu,
47. un mans gars gavilē par Dievu, manu Pestītāju,
48. jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemumu; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu,
49. jo Varenais lielas lietas pie manis ir darījis, un svēts ir Viņa Vārds,
50. un Viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas Viņu bīstas.
51. Viņš darījis varenus darbus ar Savu elkoni un izklīdinājis tos, kas ir lieli savā sirdsprātā.
52. Viņš varenos nogāzis no augstiem troņiem un paaugstinājis zemos.
53. Izsalkušo Viņš pildījis ar labumiem, un bagātos Viņš atstājis tukšus.
54. Viņš gādājis par Savu kalpu Israēlu un pieminējis Savu žēlastību,
55. kā viņš runājis uz mūsu tēviem, uz Ābrahāmu un viņa dzimumu mūžīgi."
56. Marija palika pie tās kādus trīs mēnešus, pēc tam viņa atgriezās atpakaļ savās mājās.
57. Kad Elizabetei laiks pienāca dzemdēt, viņa dzemdēja dēlu.
58. Un viņas kaimiņi un radi, dzirdējuši, ka Tas Kungs lielu žēlastību tai bija parādījis, priecājās līdz ar viņu.
59. Astotajā dienā tie sanāca bērniņu apgraizīt un gribēja to saukt tēva vārdā par Cahariju.
60. Bet viņa māte atbildēja un sacīja: "Nē, to būs saukt Jāni."
61. Tad tie viņai sacīja: "Neviena nav tavos rados, kam tāds vārds."