1. Ķēniņa Hiskijas četrpadsmitajā valdīšanas gadā cēlās Asīrijas ķēniņš Sanheribs pret visām stiprajām Jūdas pilsētām un tās ieņēma.
2. Un Asīrijas ķēniņš sūtīja savu karavadoni Rabsaku no Lahišas ar lielu karaspēku pie ķēniņa Hiskijas uz Jeruzālemi. Viņš apmetās pie ūdens vada augšējā dīķa ceļā uz velētāju tīrumu.
3. Tad izgāja pie viņa namu pārvaldnieks Ēljakīms, Hilkijas dēls, ar valsts rakstvedi Sebnu un kancleru Joahu, Asafa dēlu.
4. Un Rabsaks tiem sacīja: "Paziņojiet Hiskijam: tā saka lielais Asīrijas ķēniņš: uz ko tu liec savu cerību?
5. Es saku, tie ir tukši vārdi, ka tev esot pietiekami padoma un spēka, lai karotu. Uz ko tad tu paļaujies, saceldamies pret mani?
6. Nu jā, tu paļaujies uz Ēģipti, uz šo aizlauzto niedri, bet, kas uz to balstās, tam tā sadurs roku un ievainos. Tāds ir faraons, Ēģiptes ķēniņš, pret visiem, kas uz viņu paļaujas.
7. Un, ja tu man saki: mēs paļaujamies uz To Kungu, mūsu Dievu! - vai tad viņš nav tas pats, kura kalnu svētnīcas un altārus Hiskija novāca un teica Jūdai un Jeruzālemei: tikai te, šā altāra priekšā, jums būs pielūgt? -
8. Bet nu salīgstiet ar manu kungu, Asīrijas ķēniņu, un es tev došu divi tūkstoši zirgu; parādi, vai vari sadabūt vajadzīgos jātniekus!