1. Bēdas tiem, kas izdod netaisnus likumus, un tiem, kas raksta smagus tiesiskus noteikumus,
2. lai grozītu tiesu nabagiem un laupītu tiesības manas tautas cietējiem, ka atraitnes aplaupa un bāreņus posta!
3. Bet ko jūs darīsit piemeklēšanas dienā un lielajā vētrā, kas jau tuvojas no tālienes? Pie kā jūs meklēsit palīgu un glābsit savu mantu?
4. Jums būs jāloka savi ceļi kopā ar gūstekņiem un jāsabrūk nokauto vidū. Tomēr Viņa dusmas joprojām nerimst, un Viņa roka ir vēl arvienu augstu pacelta.
5. Bēdas Asuram, kas ir Manas bardzības rīkste, viņam ir rokā Mana dusmu pātaga.
6. Es sūtīšu viņu pret bezdievīgu tautu un pret tautu, uz kuru Es esmu dusmīgs, lai viņš to izlaupa, sadala un samīda kā mēslus uz ielas.
7. Bet viņš tā nedomā, viņa sirds nav tā noskaņota, viņa nolūks ir iznīcināt ne mazums tautu, tās izdeldēt.
8. Jo viņš saka: "Vai visi mani zemju pārvaldnieki nav tai pašā laikā arī ķēniņi?
9. Vai Kalno nav klājies kā Karhemišai? Un vai nav Hamatai gājis kā Arpadai? Un Samarijai kā Damaskai?
10. Tā kā mana roka aizsniegusi elka dievu valstis, kuru elki bija pārāki par Jeruzālemes un Samarijas dievekļiem, -
11. vai tad es lai nedaru Jeruzālemei un tās dievekļiem tāpat, kā es darīju Samarijai un tās dievu tēliem?"