47. Patiesi, patiesi Es jums saku: kas tic, tam ir mūžīgā dzīvība.
48. ES ESMU dzīvības maize.
49. Jūsu tēvi ir ēduši mannu tuksnesī, bet ir nomiruši.
50. Maize, kas no debesīm nāk, ir tāda, ka tas, kas no viņas ēd, nemirst.
51. Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Un maize, ko Es došu, ir Mana miesa, kas dota par pasaules dzīvību."
52. Tad jūdi savā starpā sāka strīdēties, sacīdami: "Kā Viņš mums var dot ēst Savu miesu?"