5. Viņa pļāvumu apēda trūkuma cietējs, pat no ērkšķu vidus tie to izņēma, un plēsīgie tvēra pēc viņa mantības.
6. Jo nelaime neizaug no zemes pīšļiem, un ciešanas nedzen asnus no druvas,
7. bet cilvēks pats rada ciešanas, un kā dzirkstis tās uzlido jo augstu.
8. Bet es gan censtos iet klāt Dievam, un savu lietu es celtu priekšā Dievam,
9. Tam, kas dara jo varenas lietas, kuras nav izdibināmas, un brīnuma darbus bez skaita,
10. Viņam, kas liek lietum nolīt pār zemes virsu un kas pavēl debesu veldzei sniegt spirdzinājumu druvām līdzīgi tam,