7. Viņš ir tas, kas izpleš zemes ziemeļus pāri tukšumam, kas tur zemi uzkārtu ne pie kā.
8. Viņš savos mākoņos saņem ūdeni, un padebeši tomēr aiz šā ūdens svara nesaplīst gabalos.
9. Viņš aizsedz skatam Savu goda krēslu, tam pāri pārklājot Savus mākoņus.
10. Viņš pāri ūdeņiem nospraudis galējo robežu, kur saskaras gaisma un tumsa.
11. Un debesu balsti sāk grīļoties un trīcēt, kad Viņš rājas.