6. viņa paša teltī gaisma kļūs tumša, un pār viņa galvu izdzisīs gaismeklis.
7. Viņa kādreiz stingrie soļi kļūs slābani, un viņa paša nodomi gāzīs viņu,
8. jo viņa kailās kājas ievada viņu sprostā, un pinekļos iet viņš pa pasauli!
9. Viņa pēdas aptver valgs, un sprosta cilpa tur viņu ciet.
10. Zemē paslēptas guļ ķeramās auklas, un viņu gaida slepeni uz ceļa izlikti slazdi.
11. Pēkšņi viņu no visām pusēm aptver nāves bailes un vajā viņu ik uz soļa.
12. Nelaime jau alkst pēc viņa, un iznīcība ir sataisījusies viņu gāzt.
13. Tā saēd viņa miesas locekļus, un viņa locekļus aprij arī nāves pirmdzimtais .
14. No savas telts, no savas drošās vietas viņš tiek izrauts, un kaut kas viņu dzen pie šausmu ķēniņa.
15. Viņa teltī dzīvos kaut kādi, kam ar viņu nav nekāda sakara, un sērs tiks kaisīts pār viņa mītni.
16. Viņa lejas galā kaltīs viņa saknes, bet viņa galotnē nožūs viņa zari.
17. Viņa piemiņa no zemes iznīkst, un nekāda slava viņam nepaliek pasaulē.
18. No gaismas pēkšņi Dievs viņu iestums tumsā, to izraidīs laukā no pasaules.