1. Tad naamatietis Cofars atbildēja un sacīja:
2. "Vai šī vārdu plūsma lai paliek bez atbildes, un vai lai šim valodīgajam vīram būtu taisnība?
3. Vai lai tavas bezjēgas valodas dēļ vīri klusē, ka tu vari izteikt apvainojumus, un nevaid, kas tevi apkaunina?!
4. Tu gan apgalvo: mana mācība ir skaidra, un Tavās acīs es biju šķīsts!
5. Bet kā būtu, ja Dievs kādu vārdu pasacītu un ja Viņš Savas lūpas atvērtu pret tevi?
6. Tad Viņš gan tev atklātu gudrības un atziņu apslēptos dziļumus, cik vispusīgi tie ir īstu zināšanu ziņā, tad tu saprastu, ka Dievs nepieskaita tev par ļaunu vēl visus tavus grēku parādus!
7. Vai tad tu vari izprast Dieva apslēptos dziļumus vai pacelties līdz paša Visuvarenā pilnībai?
8. Tā ir tik augsta kā debesis - ko tu tur sasniegsi? Dziļāka nekā elle - cik tālu tur sniedzas tavas zināšanas?
9. Tās garums ir garāks nekā zeme; tās platums platāks nekā jūra.
10. Kad Viņš uzbrūk un gūsta un sauc kādu tiesas priekšā, kas Viņam to liegs?
11. Taisni Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, pat neveltīdams tai sevišķu uzmanību.
12. Te jau pat tukšgalvim jākļūst prāta pilnam un pat meža ēzelim jāpārdzimst par cilvēku.
13. Ja nu tu pats savu sirdi saved kārtībā un gribētu plaši izplest savas rokas pret Viņu,