1. Un, kamēr Ezra tā lūdzās un izsūdzēja grēkus, raudādams un krizdams pie zemes Dieva nama priekšā, ap viņu sapulcējās ļoti liels pulks no Israēla, vīri, sievas un bērni, jo tauta raudāja ļoti rūgti.
2. Un Šehanja, Jehiēla dēls no Ēlāma dēliem, sāka runāt un sacīja Ezram: "Mēs esam bijuši neuzticīgi un grēkojuši pret mūsu Dievu un esam veduši mājās svešas sievas no tās zemes tautām, bet vēl taču ir cerība Israēlam.
3. Mums visiem tagad tikai jāapsolās mūsu Dievam, ka mēs visas šīs sievas un tos, ko viņas dzemdējušas, izraidīsim pēc mūsu Kunga padoma un to padoma, kas sajūt bailes mūsu Dieva pavēļu priekšā, un to lai darām saskaņā ar likumu.
4. Celies, jo uz tevis guļ šī lieta, mēs būsim ar tevi; esi stiprs un rīkojies!"
5. Tad Ezra cēlās un lika zvērēt galveniem priesteriem, levītiem un visam Israēlam rīkoties pēc šī vārda. Un viņi zvērēja.
6. Un Ezra cēlās no Dieva nama priekšas un gāja uz Johanana, Ēljašiba dēla, mītni; un aizgājis tur naktī, viņš neēda maizi un nedzēra ūdeni, jo viņš sēroja par trimdinieku pārkāpumiem.