11. Bet tās purvainās vietas un dīķi nekļūs ūdens ziņā veselīgi: un tie būs sāls iegūšanai.
12. Pie upes, tās abos krastos, augs visādi ēdamu augļu koki; to lapas nevītīs un to augļi nemitēsies, ik mēnešus tie atnesīs svaigus augļus, jo ūdens, pie kura tie aug, iztek no svētnīcas, tādēļ to augļi noderēs barībai un to lapas dziedināšanai."
13. Tā saka Dievs Tas Kungs: "Šīs ir robežas, kurās jūs saņemsit zemi par īpašumu pēc Israēla divpadsmit ciltīm - Jāzepam piekrīt divi daļas.
14. Jūs to saņemsit līdzīgās daļās, vienam tikpat daudz kā otram, par to Es reiz pacēlu Savu roku zvērestam, ka Es to piešķiršu jūsu tēviem. Tā zeme jums piekritīs par mantojumu.
15. Šīs būs tās zemes robežas: ziemeļos no Lielās jūras virzienā uz Hetlonu un no turienes līdz tai vietai, kur jūra iesniedzas līdz Hamatai, tad virzienā uz Cedadu,
16. Berotu, Sibraimu, kas ir starp Damaskas un Hamatas apgabalu, un Hacar-Enonu, kas ir uz Hauranas robežām.
17. Robežai tātad jāiet no jūras līdz Hacar-Enonai, tā ka Damaskas apgabals paliek uz ziemeļiem, tāpat arī Hamatas apgabals. Tā ir zemes ziemeļu robeža.
18. Rītu puses robeža sākas no Hacar-Enonas, kas atrodas starp Hauranu un Damasku; starp Gileādu un Israēla zemi tā iet pa Jordānas upi līdz Austrumu jūrai. Tā ir zemes robeža austrumu pusē.
19. Tad dienvidus pusē tā iet no Tamāras līdz Kadešas Meribas ūdeņiem virzienā uz Ēģiptes strautu un tad pa šo strautu līdz Lielajai jūrai. Tā ir dienvidus puse.
20. Vakaru pusē robeža ir Lielā jūra līdz tai vietai, kur tā iesniedzas virzienā uz Hamatu. Tā ir vakaru puse.
21. Šo zemi jums būs sadalīt savā starpā pēc Israēla ciltīm.
22. Un sīkāk jums būs to sadalīt kā īpašumu starp sevi un tiem svešiniekiem, kuri dzīvo jūsu starpā un kuri nodibinājuši jūsu vidū ģimenes. Ar svešiniekiem jums būs apieties kā ar dzimušiem israēliešiem: tiem līdz ar jums būs, meslus metot, iegūt zemi par īpašumu Israēla cilšu vidū.
23. Jums būs katram svešiniekam ierādīt viņa īpašuma daļu tai ciltī, kuras vidū viņš dzīvo," - tā saka Dievs Tas Kungs.