3. Arī zemes tautai būs pielūgt To Kungu pie šo vārtu ieejas sabatā un jauna mēness dienās.
4. Dedzināmais upuris, ko valdnieks nes sabatā Tam Kungam, lai ir seši jēri bez vainas un viens auns, kas arī ir bez vainas.
5. Un kā viņa ēdamais upuris lai ir viena ēfa miltu no katra auna, bet no jēriem - cik viņa roka dod labprātīgi, un no eļļas viens hins par katru ēfu.
6. Un jauna mēness dienā viņam jāupurē viens jauns vērsis, seši jēri un viens auns, visi bez vainas,
7. turklāt vēl kā ēdamais upuris no katra vērša un no katra auna viena ēfa miltu, un no jēriem, cik viņa roka dod labprātīgi, un no eļļas viens hins par katru ēfu.
8. Kad valdnieks ierodas, tam jāieiet pa vārtu priekštelpām un pa to pašu ceļu jāaiziet.
9. Bet, kad zemes tauta nāk Tā Kunga priekšā Viņu pielūgt svētkos, tad tiem, kas iegājuši pa ziemeļu vārtiem, būs iziet pa dienvidu vārtiem, un, kas iegājuši pa dienvidu vārtiem, tiem būs iziet pa ziemeļu vārtiem. Tiem nebūs iziet pa tiem pašiem vārtiem, pa kuriem tie iegājuši, bet tiem būs iziet pa pretējiem vārtiem.
10. Valdniekam būs kopā ar viņiem ieiet; un, kad tie iziet, viņam būs ar tiem kopā arī iziet.
11. Bet svētkos un svētku sapulcēs ēdamais upuris lai ir viena ēfa miltu no katra vērša un no katra auna, bet no jēriem - cik devēja roka dod labprātīgi; no eļļas viens hins par katru ēfu.