8. Bet jūs, Israēla kalni, atkal zaļosit jaunās atvasēs un to zaros nesīsit augļus Manai Israēla tautai, jo tā drīzumā pārnāks.
9. Jo ziniet, Es nākšu atkal pie jums un gādāšu par jums, jūs būsit atkal apkopti un apsēti.
10. Es vairošu jūsu novados cilvēkus, visu Israēla namu; atkal apdzīvotas būs pilsētas un sagrautās vietas atjaunotas.
11. Es vairošu jūsu nogāzēs cilvēkus un lopus, tie vairosies un vaislosies; Es likšu jums būt tā apdzīvotiem kā vecos laikos, Es jums darīšu vairāk laba nekā agrāk, lai jūs atzīstat, ka Es esmu Tas Kungs.
12. Es likšu pa jums atkal staigāt ļaudīm, Savai Israēla tautai, un tie saņems tevi, tu kalnu zeme, par īpašumu, tu tiem piederēsi un tiem nelaupīsi vairs bērnus.
13. Tā saka Dievs Tas Kungs par šo zemi: tāpēc ka tev pārmet, ka tu esot bijusi cilvēku ēdēja un savas tautas bērnu laupītāja,
14. tad tu turpmāk neēdīsi vairs cilvēkus un nelaupīsi bērnus savai tautai, tā saka Dievs Tas Kungs,
15. Es nelikšu tev vairs dzirdēt tautu nievājumus, tu nenesīsi vairs tautu apsmieklu un nelaupīsi bērnus savai tautai," saka Dievs Tas Kungs.
16. Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:
17. "Cilvēka bērns, kamēr Israēla nama ļaudis dzīvoja savā zemē, tie aptraipīja to ar saviem ceļiem un ar saviem darbiem; viņu ceļš bija Manā priekšā kā sievas nešķīstums viņas mēnešreizēs.
18. Tad Es izlēju Savas dusmas pār viņiem to asiņu dēļ, ko tie ir izlējuši tai zemē, un viņu elkdievības dēļ, ar ko viņi to sagānījuši.
19. Es izklīdināju tos tautu starpā un tos izkaisīju pa svešām zemēm. Es tos tiesāju pēc viņu ceļiem un pēc viņu darbiem.
20. Kad tie nonāca citu tautu starpā, tie tur lika negodā Manu svēto Vārdu, un iezemieši par tiem sacīja: tie ir Tā Kunga tauta, un tomēr tiem bija jāaiziet no Viņa zemes.