14. tad tu turpmāk neēdīsi vairs cilvēkus un nelaupīsi bērnus savai tautai, tā saka Dievs Tas Kungs,
15. Es nelikšu tev vairs dzirdēt tautu nievājumus, tu nenesīsi vairs tautu apsmieklu un nelaupīsi bērnus savai tautai," saka Dievs Tas Kungs.
16. Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:
17. "Cilvēka bērns, kamēr Israēla nama ļaudis dzīvoja savā zemē, tie aptraipīja to ar saviem ceļiem un ar saviem darbiem; viņu ceļš bija Manā priekšā kā sievas nešķīstums viņas mēnešreizēs.
18. Tad Es izlēju Savas dusmas pār viņiem to asiņu dēļ, ko tie ir izlējuši tai zemē, un viņu elkdievības dēļ, ar ko viņi to sagānījuši.
19. Es izklīdināju tos tautu starpā un tos izkaisīju pa svešām zemēm. Es tos tiesāju pēc viņu ceļiem un pēc viņu darbiem.
20. Kad tie nonāca citu tautu starpā, tie tur lika negodā Manu svēto Vārdu, un iezemieši par tiem sacīja: tie ir Tā Kunga tauta, un tomēr tiem bija jāaiziet no Viņa zemes.
21. Tad Man bija žēl Mana svētā Vārda, ko Israēla nams bija negodā licis svešu tautu starpā, kur tie nonāca.
22. Tādēļ saki Israēla namam: tā saka Dievs Tas Kungs: ne jūsu dēļ, Israēla nams, Es tā rīkojos, bet Sava svētā Vārda dēļ, ko jūs esat negodā likuši to tautu starpā, kur jūs bijāt nonākuši.
23. Tāpēc Es celšu Savu lielo Vārdu atkal godā, kas tagad negodā likts tautu starpā, jo jūs to par tādu padarījāt; un tautas atzīs, ka Es esmu Tas Kungs, kad Es viņu acu priekšā pret jums parādīšos kā Svētais, saka Dievs Tas Kungs,
24. Es jūs izlasīšu no tautu vidus, savākšu jūs no visām zemēm un atvedīšu jūs atpakaļ jūsu pašu zemē.