1. "Tu, cilvēka bērns, sludini par Israēla kalnāju: jūs, Israēla kalni, klausaities Tā Kunga vārdu!
2. Tā saka Dievs Tas Kungs: tāpēc ka ienaidnieks par jums saka: ahā, mūžīgie kalni ir tagad mūsu īpašums!
3. Tad sludini tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: tiešām, tāpēc ka jūs postīja un vajāja no visām pusēm, tā ka jūs nokļuvāt vēl pāri palikušo tautu varā un nonācāt dažādu ļaužu ļaunās valodās,
4. tāpēc jūs, Israēla kalni, uzklausait Tā Kunga vārdu! Tā saka Dievs Tas Kungs kalniem un pakalniem, lejām un gravām, tukšām posta vietām un atstātām pilsētām, kas atlikušām tautām visapkārt kļuvušas par laupījumu un par apsmieklu,
5. un tāpēc tā saka Dievs Tas Kungs: tiešām, sirds karstumā Es runāju pret vēl pāri palikušajām tautām un pret visu Edomu, kas ar lielu sirdsprieku un nicināšanu bija piesavinājušās Manu zemi, lai to izlaupītu un noplicinātu.
6. Tādēļ sludini par Israēla zemi un saki kalniem un pakalniem, gravām un ielejām: tā saka Dievs Tas Kungs: tiešām, Es pašlaik runāju Savā karstumā un bardzībā, tāpēc ka jums bija jāpanes citu tautu apsmiekls.