25. Saki tu tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: jūs ēdat gaļu kopā ar asinīm un paceļat savas acis uz saviem elkiem, un izlejat asinis. Un tad jums lai piekristu zeme par īpašumu?
26. Jūs paļaujaties arī stipri uz savu zobenu, darāt nelietības, liekat negodā cits cita sievu. Un tad jums lai piekristu zeme par īpašumu?
27. Saki tiem: tā saka Tas Kungs: tik tiešām, ka Es dzīvoju, tie, kas dzīvo posta vietās, kritīs no zobena; un, kas uzturas vaļējā laukā, tos Es atdošu zvēriem par barību, un tie, kas slēpjas kalnos un alās, mirs ar mēri.
28. Un Es darīšu zemi par tuksnesi un neauglīgu kailatni, tās godība beigsies. Un Israēla kalna zeme stāvēs tukša un pamesta, tā ka tur neviens nestaigās.
29. Tad tie atzīs, ka Es esmu Tas Kungs, ja Es zemi padaru par tuksnesi un neauglīgu kailatni viņu negantību dēļ, ko tie darījuši.
30. Cilvēka bērns, tavi tautieši runā par tevi cits ar citu, sastājušies pie mūriem un nama durvīs, un saka: nāciet, klausīsimies vārdu, kas nāk no Tā Kunga.
31. Un tie nāk pie tevis kā tautas sapulcē un klausās tavus vārdus, bet tos nepilda. Tie ir mīlīgi ar savu muti, bet viņu sirdis dzenas pēc mantas.
32. Redzi, tu esi tiem kā jauka dziesma, kā tāds, kam skaista balss, kas jauki māk spēlēt cītaru. Tādēļ tie klausās tavus vārdus, bet tos nepilda.
33. Bet, kad notiks, kam jānotiek, - un redzi, jau notiek, - tad tie redzēs, ka pravietis ir bijis viņu vidū."