16. Tā ir raudu dziesma, kas jādzied sūdzoties un vaimanājot, tā dažādu tautu meitām jādzied sērās par Ēģipti un tās godību," saka Dievs Tas Kungs.
17. Un divpadsmitā gada divpadsmitā mēneša piecpadsmitajā dienā pār mani nāca Tā Kunga vārds:
18. "Cilvēka bērns, dziedi raudu un vaidu dziesmu par Ēģiptes godības galu, tu un varenu tautu meitas, un nogremdē to pazemē pie tiem, kas jau nogrimuši bedrē:
19. kādā ziņā tu esi kaut kā pārāks savā mīlīgumā par citiem? Kāp lejup zemē un paliec pie neapgraizītiem.
20. Tiem jānoslīgst zobena nokauto vidū. Zobens jau sagatavots. Vediet šurp Ēģipti un visu tās godību!
21. Tad paši izcilākie no drošsirdīgajiem karavīriem no pazemes vidus uzsauks Ēģiptei un tās palīgiem: tie ir nonākuši šurp pazemē, tie guļ neapgraizīti, zobena nokauti. -
22. Tur ir Asura ar visu savu karapulku, viņu kapi ir ap to visapkārt, tie visi ir nokauti, no zobena krituši.
23. Viņu kapi atrodas bedres vistumšākajā dziļumā, un tās karavīri visapkārt ap tās kapu, tie visi ir nokauti, no zobena krituši, tie, kas citkārt izplatīja briesmas un šausmas dzīvo zemē.