11. Neviena cilvēka kāja tur nestaigās, un arī lopa kāja to nemīs, četrdesmit gadus tur neviens nedzīvos.
12. Es padarīšu Ēģipti par tuksnesi citu nolaistu zemju starpā, un tās pilsētas stāvēs tukšas citu izputējušu pilsētu starpā četrdesmit gadus, un ēģiptiešus Es izkaisīšu dažādu tautu starpā dažādās zemēs.
13. Tomēr tā saka Dievs Tas Kungs: pēc četrdesmit gadiem Es atkal izlasīšu ēģiptiešus ārā no tām tautām, kuru starpā tie bija izkaisīti, un sapulcināšu vienkopus.
14. Es atsvabināšu ēģiptiešus no cietuma un atvedīšu tos Augšēģiptē, Patra zemē, viņu dzimtenē; tur tie izveidos mazu valsti.
15. Tā būs mazāka nekā citas valstis un nepacelsies pār citām tautām, un Es mazināšu tās locekļu skaitu, lai tā nevalda pār citām tautām.
16. Tad tā nebūs Israēla namam par atspaidu; uz to paļaudamies, tas atgādinātu Man savu noziegumu. Un tie atzīs, ka Es esmu Dievs Tas Kungs."
17. Tad divdesmit septītā gada pirmā mēneša pirmajā dienā pār mani nāca Tā Kunga vārds:
18. "Cilvēka bērns, Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara karaspēks ir veicis grūtu darbu pret Tiru; visiem galvas ir kļuvušas plikas un pleci noberzti, bet algu nav saņēmis ne viņš, ne viņa karaspēks par to darbu, ko viņš veicis pret to.
19. Tādēļ saka Dievs Tas Kungs: Es piešķiršu Ēģiptes zemi Bābeles ķēniņam Nebukadnēcaram, lai viņš piesavinās tās bagātības, izlaupa tās un izputina: tā būs viņa karaspēka alga.
20. Kā algu Es viņam atdošu Ēģiptes zemi par to darbu, ar kuru viņš tik cītīgi noņēmies, tāpēc ka viņš un viņa karavīri to darījuši Manā labā, saka Dievs Tas Kungs.
21. Tanī dienā Es likšu uzplaukt Israēla namam jaunā spēkā un varā un atdarīšu tavu muti viņu vidū, lai tie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs."