38. Tad vēl ar to tās noziegušās pret Mani, ka tās tanī pašā dienā darījušas nešķīstu Manu svēto vietu un apgānījušas Manas svētās dienas,
39. jo, kad tās bija nokāvušas savus bērnus saviem elkiem, tās gāja tanī pašā dienā Manā svētnīcā, lai tai laupītu tās svētumu. Redzi, tādas lietas tās ir darījušas Manā namā.
40. Tiešām, tās sūtīja pat ziņu vīriem, kam bija jāierodas pie viņām no tālienes, un, tiklīdz pie viņiem bija ieradušies sūtņi, redzi, tie nāca; viņu dēļ tu mazgājies, krāsoji savas acis, un greznojies ar rotām.
41. Tad tu atlaidies uz krāšņa zviļņa, kura priekšā stāvēja galds; uz tā tu biji nolikusi Manas kvēpināmās zāles un Manu eļļu.
42. Tad atskanēja jautru dzīru troksnis; tika aicināti arī vīri no vienkāršās tautas, un arī dzērāji no tuksneša; tie lika sprādzes ap viņu rokām un krāšņus vainagus uz viņu galvām.
43. Tad Es domāju par viņu, kas tagad jau veca un biežās laulības pārkāpšanas dēļ jau novājināta, vai viņa - jo viņa jau tāda ir savā būtībā - arī tagad vēl nodosies netiklībai?