24. Tie virzīsies pret tevi no ziemeļiem, milzīgs zirgu un ratu jūklis un bezgalīgi lieli tautu pulki. Tie ielenks tevi, bruņojušies ar lieliem un maziem vairogiem un segti ar dzelzs bruņucepurēm. Viņi nāks tev virsū no visām pusēm. Es nodošu viņu rokās visu tiesas varu, un tie tiesās tevi pēc saviem likumiem.
25. Es tev likšu sajust Savas dusmas, un tie apiesies ar tevi bargi: tie nogriezīs tev degunu un ausis, un, kas no tevis vēl paliks, tas kritīs no zobena. Tie atņems un aizvedīs tavus dēlus un meitas, un, kas vēl no tevis atliks, to aprīs uguns.
26. Tie novilks tavas drēbes un atņems tavas dārgās rotas.
27. Tā Es darīšu galu tavai izlaidībai un tavai netiklībai jau kopš Ēģiptes laikiem, ka tu vairs neraugies uz turieni un nepiemini vairs Ēģipti.
28. Jo tā saka Dievs Tas Kungs: redzi, Es tevi nodošu to rokās, ko tu ienīsti, to varā, no kuriem tava dvēsele novērsusies.
29. Tie liks tev sajust savu naidu pret tevi, tie atņems tev visu, kas tev ir, un atstās tevi guļam pliku un kailu, ka atklājas tavas netiklības kailums, tava izvirtība un tava laulības pārkāpšana.
30. Visu šo tavu noziegumu dēļ tas tev arī notiks, jo tu savā iekārē esi skrējusi pakaļ citām tautām un ar viņu elkiem nešķīsta kļuvusi.
31. Tu esi gājusi pa to pašu ceļu kā tava māsa, tādēļ Es dodu tagad viņas kausu tev rokā, lai tu dzertu no tā.
32. Tā saka Dievs Tas Kungs: tavas māsas kauss tev jādzer, tas dziļais un platais, - un par nievām un apsmieklu tev būs palikt, tur daudz iet iekšā,
33. tā ka tu būsi pavisam apreibusi un apskurbusi gan no stiprā dzēriena, gan no sērām un raudām: izbaiļu un šausmu kauss ir tavas māsas Samarijas kauss.
34. Tu izdzersi un iztukšosi to līdz dibenam un vēl nolaizīsi tā lauskas un ar tām ievainosi savas krūtis, jo Es to esmu tā teicis," saka Dievs Tas Kungs.
35. Tādēļ Dievs Tas Kungs saka tā: "Tāpēc ka tu Mani aizmirsi un pameti Mani sev aiz muguras, tad arī ciet nu tagad sodu par savu izvirtību un netiklību."
36. Tad Tas Kungs man sacīja: "Cilvēka bērns, vai tu negribi iet tiesā ar Oholu un Oholibu? Tad rādi tām viņu nelietību,
37. ka tās pārkāpušas laulību un ka asinis vēl līp pie viņu rokām, jo, proti, tās pārkāpušas laulību ar saviem elkiem, tiem ziedojušas pat savus bērnus, ko tās Man bija dzemdējušas, iemezdamas tos ugunī elkiem par barību.
38. Tad vēl ar to tās noziegušās pret Mani, ka tās tanī pašā dienā darījušas nešķīstu Manu svēto vietu un apgānījušas Manas svētās dienas,
39. jo, kad tās bija nokāvušas savus bērnus saviem elkiem, tās gāja tanī pašā dienā Manā svētnīcā, lai tai laupītu tās svētumu. Redzi, tādas lietas tās ir darījušas Manā namā.
40. Tiešām, tās sūtīja pat ziņu vīriem, kam bija jāierodas pie viņām no tālienes, un, tiklīdz pie viņiem bija ieradušies sūtņi, redzi, tie nāca; viņu dēļ tu mazgājies, krāsoji savas acis, un greznojies ar rotām.
41. Tad tu atlaidies uz krāšņa zviļņa, kura priekšā stāvēja galds; uz tā tu biji nolikusi Manas kvēpināmās zāles un Manu eļļu.
42. Tad atskanēja jautru dzīru troksnis; tika aicināti arī vīri no vienkāršās tautas, un arī dzērāji no tuksneša; tie lika sprādzes ap viņu rokām un krāšņus vainagus uz viņu galvām.