7. Kad tautas, ciltis un valodas dzirdēja bazūnes skaņas, flautas, vijoles, cītaras, stabules un citus mūzikas instrumentus, tad tās zemojās zelta tēla priekšā, ko ķēniņš Nebukadnēcars bija licis uzsliet, un to pielūdza.
8. Tanī laikā uzstājās daži kaldeju vīri un apsūdzēja jūdus.
9. Tie ziņoja ķēniņam Nebukadnēcaram un sacīja: "Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi!
10. Tu, ak, ķēniņ, taču pavēlēji, ka ikvienam, līdzko tas dzird bazūnes skaņas, flautas, vijoles, cītaras, stabules un citus mūzikas instrumentus, būs zemoties zelta tēla priekšā un to pielūgt;
11. bet, kas nezemojas tēla priekšā un to nepielūdz, to būs iemest degošā ceplī.
12. Te ir daži jūdi: Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego, kuriem tu esi uzticējis Bābeles zemes pārvaldīšanu; tie, ak, ķēniņ, neievēro tavu pavēli, tie negodā tavus dievus un nepielūdz zelta tēlu, ko tu esi licis darināt."
13. Tad Nebukadnēcars lielās dusmās pavēlēja atvest Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego,
14. un, kad šos vīrus atveda pie ķēniņa, viņš tos uzrunāja un sacīja: "Vai jūs, Sadrah, Mesah un Abed-Nego, ar nolūku negodājat manus dievus un nepielūdzat zelta tēlu, ko es liku veidot?