2. Un, ja vainīgais ir pelnījis sitienus, tad lai tiesnesis liek tam nomesties zemē un, viņam klāt esot, tam dot sitienus skaitā, pēc viņa vainas.
3. Viņam var dot četrdesmit sitienus, ne vairāk, ka, to vairāk sitieniem sitot, tavs brālis netiktu pazemots tavās acīs.
4. Vērsim, kas labību min, tev nebūs purnu aizsiet.
5. Kad brāļi kopā dzīvo un viens no viņiem nomirst un tam dēla nav, tad tā mirušā sieva lai nekļūst par sievu kādam citam, svešam vīram, bet lai viņas vīra brālis iet pie viņas un ņem sev par sievu un tai dara, kas vīra brālim pienākas.
6. Un pirmdzimtajam, ko viņa dzemdēs, viņam būs dot sava nomirušā brāļa vārdu, lai tā vārds netop izdzēsts no Israēla vidus.
7. Bet, ja šis vīrs nevēlas ņemt sava brāļa sievu, tad lai viņa brāļa sieva iet pie vecajiem vārtos un lai tiem saka: mans vīra brālis liedzas atkal uzcelt savam brālim vārdu Israēlā, viņš negrib darīt, kas vīra brālim pienākas.
8. Tad lai pilsētas vecaji viņu aicina un lai ar viņu runā; ja viņš uz to pastāv un saka: es nevēlos viņu ņemt,-
9. tad lai viņa brāļa sieva pieiet klāt pie viņa un, vecajiem to redzot, lai tā nomauc viņam no kājas sandali un lai iespļauj viņam sejā, un viņa lai atbild un saka: tā lai notiek tam vīram, kas sava brāļa namu negrib uzcelt.
10. Un viņa vārds lai tiek Israēlā nosaukts - baskāju nams.