4. Visu savu nazīrieša solījuma laiku tam neko tādu nebūs baudīt, kas sataisīts no vīna koka, sākot ar kauliņiem līdz atvašu galotnēm.
5. Visu viņa nazīrieša solījuma laiku skujamam nazim nebūs iet pār viņa galvu; kamēr tās dienas paies, kurās viņš solījies vienīgi Tam Kungam piederēt, tikmēr lai viņš paliek svēts un lai audzē savus galvas matus garus.
6. Tāpēc visu šo sava solījuma laiku Tam Kungam lai viņš neiet pie miroņa:
7. ne pie sava tēva, ne pie savas mātes, ne pie sava brāļa, ne pie savas māsas,- viņš lai nepadara sevi nešķīstu gar tiem, kad tie ir miruši; arī viņš pats lai sevi nepadara nešķīstu, tāpēc ka solījums Dievam ir uz viņa galvas:
8. visu sava nazīrieša solījuma laiku viņš ir svēts Tam Kungam.
9. Un, ja viņam līdzās kāds piepeši un negaidot nomirst, ka viņš savu svētīto galvu sagānītu, tad viņam būs savas šķīstīšanās dienā jānoskuj sava galva, septītajā dienā viņam to būs noskūt.
10. Bet astotajā dienā viņam jāatnes divas ūbeles vai divi jauni baloži priesterim pie Saiešanas telts durvīm.
11. Un priesteris lai tos sataisa upurim, vienu grēku upurim, bet otru dedzināmam upurim, un viņš lai tā salīdzinās par grēku gar mirušo. Tāpat lai viņš svētī savu galvu tanī pašā dienā.
12. Pēc tam lai viņš atkal uzņem savu solījuma laiku Tam Kungam un lai pienes par vainas izpirkšanas upuri gadu vecu jēru; bet iepriekšējās dienas būs veltas, jo viņa nazīrieša solījums tika sagānīts.