13. kaut man Balaks dotu savu namu, pilnu piekrautu ar sudrabu un ar zeltu, tomēr es nevaru pārkāpt Tā Kunga pavēles, lai darītu pēc sava sirdsprāta vai nu labu, vai arī ļaunu; ko Tas Kungs man sacīs, to es runāšu.
14. Un tagad es esmu ceļā pie savas tautas; nāc, es tev izpaudīšu, ko šī tauta darīs tavai tautai nākamās dienās!"
15. Un viņš skaitīja savu sakāmo un sacīja: "Tas ir Bileāma, Beora dēla, pravietojums, tā vīra runa, kam acis tikušas atvērtas,
16. tā pravietojums, kas uzklausījis Dieva vārdus, kas zina Visuaugstākā atziņas, kam skaidra Visuvarenā atklāsme, kas kritis ceļos un kam acis tikušas atvērtas.
17. Es viņu redzu, bet ne tagad, es viņu novēroju, bet ne tuvumā: zvaigzne ņems sev ceļu no Jēkaba, un no Israēla celsies Scepteris, tas sadragās Moāba deniņus un nopostīs visus Seta dēlu pamatus;
18. un Edoms kļūs par savu ienaidnieku īpašumu, un Seīra top par mantojumu saviem pretiniekiem, bet Israēls pieņemas spēkā;
19. un no Jēkaba izies valdnieks, kas liks nogalināt ikvienu no pilsētas izbēgušo."
20. Un tad viņš ieraudzīja Amaleku un sāka skaitīt savu sakāmo, un sacīja: "Amaleks ir tautu vidū pirmais, bet viņa vainags ies bojā!"
21. Un viņš ieraudzīja keniešus, un atkal sāka teikt savu sakāmo, un sacīja: "Stiprs ir tavs mājoklis, un tu savu ligzdu esi cēlis augstu klintīs;
22. bet tomēr, Kain, tu tapsi sadedzināts; cik ilgi vēl, kad Asurs tevi aizvedīs trimdā!"
23. Un viņš pateica savu sakāmo un sacīja: "Ak vai! Kas gan vēl paliks dzīvs, kad Dievs to darīs?
24. Kuģi, irti no Kitimas krastiem, reiz ielenks Asuru un nomāks arī Ēberu; bet arī pats spaidītājs ies bojā!"