4. Un Dievs sastapa Bileāmu, un tas Viņam sacīja: "Septiņus altārus es esmu sakārtojis, un es esmu upurējis vērsi un aunu uz katra altāra."
5. Un Tas Kungs ielika Bileāma mutē vārdu un teica: "Griezies atpakaļ pie Balaka un saki tā!"
6. Un, kad tas pie viņa atgriezās, tad viņš stāvēja pie sava dedzināmā upura ar visiem Moāba vadoņiem.
7. Tad viņš sāka skaitīt savu sakāmo un teica: "No Aramas Balaks, moābiešu ķēniņš, mani atvedis, no austrumu kalnājiem: nāc nolādi man Jēkabu un nāc nonievā Israēlu!
8. Kā lai es nolādu to, ko Dievs nenolād? Kā lai es nonievāju, ko Tas Kungs nav nonievājis?
9. Jo no klinšu virsotnes es to redzu un no paaugstinājumiem es to ieraugu: redzi, tauta, kas savrup dzīvo un kas starp tautām nav ieskaitāma.
10. Kas izskaitīs Jēkaba putekļus, kas izskaitīs Israēla skaita ceturto daļu? Manai dvēselei tiktos mirt šo taisno nāvē, un es vēlos, kaut manas pēdējās dienas būtu tādas kā viņiem!"
11. Tad Balaks sacīja Bileāmam: "Ko tu man esi nodarījis! Es tevi aicināju lādēt manus ienaidniekus, un redzi, tu tos svētīdams esi svētījis!"
12. Tad viņš atbildēja un sacīja: "Vai man nav jārunā tikai tas, ko Tas Kungs manā mutē licis runāt?"