14. Un viņš to ņēma līdzi uz Copima tīrumu Pizgas kalna virsotnē, un tur viņš uzcēla septiņus altārus un upurēja dedzināmam upurim vērsi un aunu uz katra altāra.
15. Un viņš sacīja Balakam: "Paliec šeit stāvot pie sava dedzināmā upura; es gribu iet tur kādu sastapt."
16. Un Tas Kungs nāca Bileāmam pretī un ielika Savu vārdu viņa mutē un sacīja: "Griezies atpakaļ pie Balaka un saki tā!"
17. Kad viņš pie tā atgriezās, tad tas stāvēja pie sava dedzināmā upura un pie viņa bija moābiešu vadoņi. Un Balaks viņam jautāja: "Ko Tas Kungs sacīja?"
18. Tad viņš skaitīja savu sakāmo un sacīja: "Celies, Balak, un klausies! Griez savas ausis uz mani, Cipora dēls!
19. Dievs nav cilvēks, kas melotu, nedz cilvēka bērns, ka Viņam kaut kas būtu jānožēlo. Vai Viņš ko teiktu un nedarītu, vai Viņš ko sacītu un tas nekļūtu īstenība?
20. Redzi, man ir pavēlēts svētīt; un Viņš ir svētījis, un es to negrozīšu.
21. Noziegumu Viņš nav Jēkabā saskatījis, nedz postu Israēlā; Tas Kungs, viņa Dievs, ir ar viņu, un ķēniņu līksme ir viņa vidū.
22. Dievs, kas tos ir izvedis no Ēģiptes, tas ir tik spēcīgs kā ragains sūbris.