1. Tad Israēla bērni devās ceļā un apmetās Moāba līdzenumā, viņpus Jordānai, iepretim Jērikai.
2. Kad nu Balaks, Cipora dēls, visu to redzēja, ko Israēls bija amoriešiem nodarījis,
3. tad moābieši varen izbijās no tās tautas, jo to bija daudz, un moābiešiem bija bailes no Israēla bērniem.
4. Tāpēc Moābs runāja ar midiāniešu vecajiem: "Nu šie, tur sapulcējušies, gan notīrīs tīru visu mūsu apkārtni itin kā vērsis, kas aprij lauka zāli!" Bet Balaks, Cipora dēls, bija tanī laikā Moāba ķēniņš.
5. Un tas sūtīja vēstnešus pie Bileāma, Beora dēla, uz Petoru pie lielās upes viņa tautas bērnu zemē, lai viņu aicinātu, un sacīja: "Redzi, tur ir tauta, kas iznākusi no Ēģiptes; redzi, tie apklāj zemes virsu un ir apmetušies pret mani.
6. Un tagad, lūdzams, nāc un nolādi man šo tautu, jo tā ir stiprāka nekā es, tad varbūt es varētu tos pieveikt un izdzīt no zemes; jo es zinu, ka tas, ko tu svētī, ir svētīts un, ko tu nolādi, ir nolādēts."