15. Un Ārons atgriezās pie Mozus Saiešanas telts durvīs, bet miršana izbeidzās.
16. Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
17. "Saki Israēla bērniem un ņem no viņiem no katra tēva nama vienu zizli, tātad no visiem tēvu namu vecākajiem kopā divpadsmit zižļus, un raksti ikkatra vārdu uz viņa zižļa,
18. bet Ārona vārdu raksti uz Levija cilts zižļa, jo, raugoties pēc cilts galveniem, tā ir viena cilts.
19. Un novieto tos Saiešanas teltī liecības priekšā, tur, kur Es mēdzu jums atklāties.
20. Un tad lai notiek tā: kuru Es Sev izvēlēšu, tā vīra zizlis zaļos, un Es klusināšu Israēla bērnu žēlošanos Manā priekšā, ar ko tie pastāvīgi vēršas pret jums."
21. Kad Mozus to sacīja Israēla bērniem, tad visi viņu vecākie deva tam pa zizlim, no katra tēva nama vecākais deva vienu zizli, pavisam divpadsmit zižļus, un to vidū bija arī Ārona zizlis.
22. Un Mozus nolika zižļus Liecības teltī Tā Kunga priekšā.
23. Un nākamā dienā, kad Mozus iegāja Liecības teltī, tad redzi, Ārona zizlis, no Levija nama, zaļoja, un ziedi bija izplaukuši un nesa mandeles.
24. Un Mozus visus zižļus, kas bija novietoti Tā Kunga priekšā, iznesa ārā Israēla bērniem, un tie visi to redzēja, un ikviens ņēma savu zizli.
25. Tad Tas Kungs sacīja Mozum: "Nes atpakaļ Ārona zizli Liecības mājoklī bauslības plākšņu priekšā; to paglabā par zīmi stūrgalvīgiem pēctečiem; tā tev šo kurnēšanu pret Mani būs apklusināt, ka viņiem nav jāmirst."
26. Un Mozus tā darīja, kā Tas Kungs viņam to bija pavēlējis; tā viņš darīja.
27. Tad Israēla bērni sacīja Mozum, teikdami: "Redzi, mēs nonīkstam, mēs ejam bojā, mēs visi ejam bojā!
28. Ikvienam, kas tuvojas Tā Kunga mājoklim, tam jāmirst! Vai tad mums patiesi nolemts iet bojā?"