12. Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
13. "Šis ir Ārona un viņa dēlu upuris, ko tie pienes Tam Kungam viņu svētīšanas dienā: desmitā daļa ēfas smalku kviešu miltu pastāvīgam ēdamam upurim, viena tā daļa rītā, bet otra - vakarā.
14. Uz pannas eļļā tas jāsataisa, iejavā tev tas jāpienes, ēdamā upura saceptos smalkos gabalus upurējot Tam Kungam par patīkamu smaržu.
15. Tam, kas no viņa dēliem viņa vietā top svaidīts par priesteri, tas jādara. Tas lai ir mūžīgs likums: tas ir viss jāsadedzina Tam Kungam,
16. jo ikviens priestera ēdamais upuris ir pilnīgi jāsadedzina, tas nav ēdams."
17. Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
18. "Runā uz Āronu un viņa dēliem un saki: šī ir grēku upura likumīgā kārtība: vietā, kur dedzināmais upuris tiek nokauts Tā Kunga priekšā, ir jānokauj arī grēku upuris, jo tas ir augsti svēts.
19. Priesteris, kas mēdz šo upuri pienest, lai to ēd svētā vietā, viņš to lai ēd Saiešanas telts pagalmā.
20. Ikviens, kas pieskaras pie šī upura gaļas, kļūst svēts, un, ja kas no šā upura asinīm uzšķīst uz drēbēm, lai tās būtu kādas būdamas, tad tās ir jāmazgā svētā vietā.